Kāda mazpopulārā futūriskā filmā “Matrix” bija apspēlēta ideja par cilvēka organismu kā enerģijas avotu. Reiz es tā padomāju, ka nebūtu nemaz tik slikti, ja organismā varētu kaut kur ielodēt kādu mikročipu nebēdājot par tā barošanas avota izlādēšanos. Tādējādi mūsos varētu iešūt čipus un mums nevajadzētu vairs veikalos parakstīties uz čeka, pērkot ar kredītkarti, vai ievadīt PIN kodu, atliktu tikai novicināt vietu, kur iešūts čips, gar uztvērēju un uz redzēšanos.