|
Oktobris 7., 2008
16:07
uznāca mazā apstāja. darbā viens solis uz priekšu paiets un nu apstājos. nu neiet un neiet nekas uz priekšu.. tā ka gribas visu mest pie malas, ielīst gultā un gulēt.
tipa apnika, tipa pietrūkst ar ko aprunāties - vai darīt tā vai šitā. ne jau baisos padomus man vajag, tikai aprunāties, izstāstīt problēmu un pašai atrast risinājumu.
varētu aizsoļot mājās, bet vēl 1,5 h es te tikšu izmantota kā datubāze, nekur nevar iet.
galvenais ir atcerēties, kāpēc es visu šo daru. un to es nedaudz esmu pametusi novārtā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
