If you are lonely when you're alone, you are in bad company.

beidzot saņēmos un izlīdu no savas pašapmierinātības pūžņa.

pirmais randiņš pusgada laikā uz kuru nesabijios aiziet un nesameloju miljons attaisnojumu neaiziešanai..
un patiesībā tā sajūta ir ļoti patīkama. ir patīkami sēdēt un malkot kafiju un mēģināt atrast sarunas tematu, kas viņai būtu viegli risināms un būt sevī tik mierīgam un tad sajust, ka tas miers pārņem viņu un viņas acis vairs nešaudās šurpu turpu no pelnutrauks uz garāmslīdošajām laivām, un tad notiek brīnums un viss ir pavisam vienkārši un labi. tāpatvien. divi cilvēki, kas pirms stundas viens otru bij uzrunājuši tikai divreiz, ir tur un jūtas labi.
tad mājupceļš un viņa ilgi sēž mašīnā un kautko gaida, es samulstu un saku, ka noteikti jāsatiekas vēlreiz un tad viņa pasamida un izkāpj, pamāj un aiziet..

man ir aizdomas, ka mēs būsim labi draugi.