| par ko es smējos, braucot pār flamīnijas tiltu |
[9. Jul 2008|11:04] |
nekādu lielo korķu uz mūsu cassias šorīt nebija, braucām sarunādamies un vērodami suņus, kas katrā atsevišķā gadījumā ļoti līdzinājās saviem saimniekiem. 1 pārbarots raselterjers, 1 blonds pūdelis, 1 perfekts bīgls, 1 skumjā skata krancītis uz daewoo matiz pakaļējā sedēkļa iesprostots starp izjaukta skapja sastāvdaļām, divi retrīveri - saimniece viena, dubultā.
laiskais brauciens kā parasti nedaudz saasinājās uz cassia nuova, kur vienmēr sākas jolki zeļoniji - gonki mašinniji. te, lūk, mūs tā diezgan agresīvi un pārkāpjot noteikumus apdzina viens melns pagarinātais opelis-popelis ar tribord vasaras jūras dēļu stiprinājumiem uz jumta un iekārtojās tieši mums priekšā. savukārt pie krustojuma ar corso francia opelis visus aizkavēja pie zaļās gaismas, jo bija sadomājis andelēties ar vienu pakistāni, kurš allaž gatavs te logus nomazgāt, te papīra nēzdogu paku stangu notirgot - šoreiz tas pēdējais variants.
- tik paskaties, te viņš nesas kā negudrs, te atkal bremzē... - beidzot izteicos šī tipa sakarā.
- ..ānists, - uz šo atbildēja kvkzns, logs bija vaļā, es lāgā nesadzirdēju.
- kā, kā?
- onānists!
- kapēc uzreiz onānists???
- nu kā - salvetes tak nopirka - veselu stangu!
(corso francias termometrs rādīja 25, patīkami vēss, mēs abi nopriecājāmies) |
|
|
