Ir šis tas interesants, bet apstāklis, ka Šelins reliģijas praktiski vienādo ar ideoloģijām, nosauc kapitālismu par ideoloģiju[sic] -- vai viņa terminoloģijā par subjektu,-- izliekas, ka ideoloģijām ir tikpat centralizēta vadība kā katloicismam, un pieņem vēlamo par esošo, atstāj tādu amatieru teātra iespaidu drusku. Bet nav slikts redzespunkts, no kura palūkoties, protams.

(Reply to this) (Thread)

Man negribētos viņu aizstāvēt, jo tas ir viņa viedoklis un es varu pretendēt tikai uz interpretāciju un savu viedokli.

1. Kapitālisms = ideoloģija. Gan jā, gan nē. Sākotnējais kapitālisms nebija, tagad jau vairāk ir, nekā nav, jo vairs nav īsti dabiski dzīvs, ir apaudzis ar skaidrotājiem, mītiem, regulējumiem, būtība pazudusi un prakse izvirtusi, vēl darbojas, bet pārāk saaudzis ar valsts varu, lai to varētu saukt par brīvo tirgu. Un valsts regulēta ekonomika vairs nav kapitālisms, bet komunisms un tas jau ir ideoloģija.
2. Ideoloģiju centralizētā vadība - jāskata šīs ideoloģijas katra atsevišķi ar lielu varbūtību iebraukt nezināmajos, konspirācijās un teorijās. Ja ņem rietumos valdošo ideoloģiju, tad piekrītu, ka centralizēta un vadības centrs ir nevalstiskās organizācijas.

Pieliekot šo skatījumu mūsu valstij, man sanāca, ka Latvija kā subjekts īsti nav pastāvējusi. Daži gadi pēc pirmā kara un Ulmaņlaiku sākumā, varbūt.

Par meistaru neviens nav piedzimis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kapitālisms ir ekonomisko attiecību forma, un tā izpausmes ir ārkārtīgi dažādas, jo tās, protams, moderē valsts un konkrētās sabiedrības sociālās uzbūves forma. Bet tieši tāpēc to saukt par ideoloģiju vienkārši nav pareizi. Nazi lieto gan laupītājs, gan pavārs, gan zemnieks, bet tāpēc arī nazis nav nekas vairāk par rīku.

Attiecībā uz brīvo tirgu, absolūtā formā tas nekur pasaulē nepastāv, un labi, ka tā. Jo, pat, ja tev nebūs komunisma ideoloģija, tavu brīvo tirgu ietekmēs cilvēku sabiedrības ikdienas faktori un brīvā tirgus kapitālisms devalvēsies par oligopoliju. Līdzīgi kā uz to ļoti gāja ASV t.sauktajā Gilded age .

Attiecības starp personu un valsti (sabiedrību) vienmēr būs uzplūdi un atplūdi kontroles un varas pielietojumā. Ir tāda lietā kā pārāk liela (vai vienkārši nepareiza) tirgus regulācija un ir tāda lieta kā nepietiekama. Nepietiekamas vai neadekvātas regulācijas indikatori ir, piemēram, privātas kompānijas, kas ir faktiskā monopolstāvoklī. Kā, teiksim, Latvijas Gāze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau rakstīju, gan jā, gan nē. Ja kapitālisms, kā sistēma, tiek izmantots tirgus monopolizācijai un šiem darītājiem tas tiek atļauts un pat veicināts no valsts puses, tad tā ir ideoloģija un šāda veida darbības raksturīgas komunistiem. Jāņem vērā notiekošā virziens, no kurienes, kur esam šobrīd un uz kurieni "tas viss" varētu virzīties. Manas domas par lielu procentu sakrīt ar Šelina pausto.

Kontrole pēdējos 20 gados tikai pieaug visās valsts izpausmēs ar kurām man nācies saskarties un tas liecina par brīvības samazināšanos arī "brīvajā tirgū".

(Reply to this) (Parent)