29 Jūlijs 2008 @ 14:02
 
    šorīt pamodos no telefona zvana. zvanīja arčūriņš ,jo iepriekšējā vakarā bijām sarunājuši, ka brauksim viņa pusdienu pārtraukumā peldēties. ātri uzvilku peldkostīmu un pa virsu kleitiņu, skrēju lejā uz mašīnu. acis plaši atvērās tikai tajā brīdī, kad jau ar abām kājā atrados ruļļu karjerās. patīkams dienas sākums. kārtīgi izpeldējāmies, un man pat izdevās ātri ielīst ūdenī (treniņš un vēl miega efekts, kas liedza saprast, ko īsti daru). ūdens bija fantastisks!
    tieši šādu mazi notikumi arī apstiprina dzīves skaistumu. tas saucās - sīkums, bet patīkami. un tā tie nieki vijās, lipinās kopā un veido katru dienu. dzīve ir skaista. ļoti! pasaule ir skaista. cilvēki ir cilvēki.