per silentium ad as†ra mille - ••• [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

••• [Jul. 29th, 2011|07:42 am]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēters Brūveris

Krastmalas Elēģijas

I


es tālāk pasauli šķiet vairāk neizzinu
viens sēdu nomalībā dīks un sērs
un atceros kā toreiz abiem mums ar Zinu
pie vīna glāzes patika Bodlērs

un Malamē un Mopasāns un Pols Verlēns
un visas grāmatas kur minēta ir Sēna
kā dūmi dienas gaist. kā pūkains gobelēns
viss miglā ietinies un finišē šī tēma

ar smilšu čirkstieniem un vārgiem viļņu šļakstiem
ar vēlu klaidoni kas nekurienē brien
ar neuzrakstītajiem Kopotajiem rakstiem
ar mēmu izbrīnu — tik vien?

prom Francija prom Turcija prom Vīne
prom Tibeta un Ziloņkaula Krasts
prom romāni prom saldā dzejas līme
prom baloži un viņu nestais pasts

bez ēnas nostājos es upuruguns priekšā
no visa atteicies gandrīz jau rēgs
te pēkšņi dievgosniņa nokņud riekšā
— lido mārīt projām tev mājiņa deg…


II

kuģa vraks uz sēres rūsē
dažas kaijas pāri ķērc
krūmā dzērājs sausi kāsē
starpām dungojot — „nav vērts”

reiz es braucu pirmā klasē
reiz man bija darbs un vārds
tagad galms par mani klusē
dzeroklis uz vadža kārts

reiz es gāju dižās skolās
mācījos ko teicis Kants
tagad acis truli bolās
aizmirsies ik dzejas pants

apguļos uz vraka klāja
Saule cepina un duŗ
un man šķiet ka man pie kājām
milzu sveci sātans tur

šļēbi vilnīši pret krastu
neverbālas sveikas teic
noskatos kā lūstot mastam
raidā-daidā-daidā-dāāā


III

pie bodes satiku es Ļenu
reiz bijām ļoti tuvi mēs
kad kopā praktizējām dzenu
un šūpojāmies šūpolēs

bij gleznas viņas stingrās ciskas
bij plūmes zars aiz loga rūts
un viņas acis japāniskās
un rasas lāsmojums uz krūts

mēs sakļāvāmies visesumā
un visur visā bijām mēs
kā pacēlušies debesjumā
kā ieniruši atklāsmēs

slīps saules stars uz mūŗa nozib
ne vārda vairs ne grimases
dod atpakaļ man tukšo lozi
ko kādreiz dāvāju tev es

bet viņa nepazīst vairs mani
un pagriežas un projām iet
tai gūžas kust kā divi kapu zvani
un matos lekna roze zied
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]teja
Date:July 29th, 2011 - 10:33 am
(Link)
varbūt nav labi to teikt bet es nekad neesmu spējusi sev atvērt Brūvera dzeju. viss, ko viņš dzejo, vienmēr ir licies tik tehnisks un nenoticams. uldis bērziņš arī šitajā pēdējos gados zūd; jaunībā bija savādāk, tad viņam arī tīri personiski vēl bija ko teikt.
man viņi abi ir mācība, ka valoda nedrīkst būt mērķis.
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:July 29th, 2011 - 10:43 am
(Link)
galvenais, ka ir mācība.
galvenais, ka ir skolotāji.
mērķis ir mērkaķis.
nestāv, maukurs, mierā.
[User Picture]
From:[info]usne
Date:July 29th, 2011 - 04:03 pm

skaisti/spēcīgi/sāpīgi

(Link)