••• |
[Jul. 29th, 2011|07:42 am] |
Pēters Brūveris
Krastmalas Elēģijas
I
es tālāk pasauli šķiet vairāk neizzinu viens sēdu nomalībā dīks un sērs un atceros kā toreiz abiem mums ar Zinu pie vīna glāzes patika Bodlērs
un Malamē un Mopasāns un Pols Verlēns un visas grāmatas kur minēta ir Sēna kā dūmi dienas gaist. kā pūkains gobelēns viss miglā ietinies un finišē šī tēma
ar smilšu čirkstieniem un vārgiem viļņu šļakstiem ar vēlu klaidoni kas nekurienē brien ar neuzrakstītajiem Kopotajiem rakstiem ar mēmu izbrīnu — tik vien?
prom Francija prom Turcija prom Vīne prom Tibeta un Ziloņkaula Krasts prom romāni prom saldā dzejas līme prom baloži un viņu nestais pasts
bez ēnas nostājos es upuruguns priekšā no visa atteicies gandrīz jau rēgs te pēkšņi dievgosniņa nokņud riekšā — lido mārīt projām tev mājiņa deg…
II
kuģa vraks uz sēres rūsē dažas kaijas pāri ķērc krūmā dzērājs sausi kāsē starpām dungojot — „nav vērts”
reiz es braucu pirmā klasē reiz man bija darbs un vārds tagad galms par mani klusē dzeroklis uz vadža kārts
reiz es gāju dižās skolās mācījos ko teicis Kants tagad acis truli bolās aizmirsies ik dzejas pants
apguļos uz vraka klāja Saule cepina un duŗ un man šķiet ka man pie kājām milzu sveci sātans tur
šļēbi vilnīši pret krastu neverbālas sveikas teic noskatos kā lūstot mastam raidā-daidā-daidā-dāāā
III
pie bodes satiku es Ļenu reiz bijām ļoti tuvi mēs kad kopā praktizējām dzenu un šūpojāmies šūpolēs
bij gleznas viņas stingrās ciskas bij plūmes zars aiz loga rūts un viņas acis japāniskās un rasas lāsmojums uz krūts
mēs sakļāvāmies visesumā un visur visā bijām mēs kā pacēlušies debesjumā kā ieniruši atklāsmēs
slīps saules stars uz mūŗa nozib ne vārda vairs ne grimases dod atpakaļ man tukšo lozi ko kādreiz dāvāju tev es
bet viņa nepazīst vairs mani un pagriežas un projām iet tai gūžas kust kā divi kapu zvani un matos lekna roze zied |
|
|
Comments: |
| From: | teja |
Date: | July 29th, 2011 - 10:33 am |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt nav labi to teikt bet es nekad neesmu spējusi sev atvērt Brūvera dzeju. viss, ko viņš dzejo, vienmēr ir licies tik tehnisks un nenoticams. uldis bērziņš arī šitajā pēdējos gados zūd; jaunībā bija savādāk, tad viņam arī tīri personiski vēl bija ko teikt. man viņi abi ir mācība, ka valoda nedrīkst būt mērķis.
| From: | dooora |
Date: | July 29th, 2011 - 10:43 am |
---|
| | | (Link) |
|
galvenais, ka ir mācība. galvenais, ka ir skolotāji. mērķis ir mērkaķis. nestāv, maukurs, mierā.
| From: | usne |
Date: | July 29th, 2011 - 04:03 pm |
---|
| | skaisti/spēcīgi/sāpīgi | (Link) |
|
| |