pārlaimes sajūta no nekā! nav nekāda katalizātora, kas pamatotu šī  brīža sajūtas, tāpēc pati neko nesaprotu. nevaru nosēdēt, pārvietojos savā dzīvoklītī lekājot un dejojot kā tāds tikko iemīlējies skuķis, un vēl dīvaini, ka no šīs pārlaimes raudiens nāk. Kas ar mani notiek??
Laikam tie ir brīvības radītie hormoni, kas ālējas manā ķermenī, tāpēc, ka sen neesmu bijusi tik nesaistīta, nepiespiesta - zvērs ir palaists vaļā no ķēdes un viņš vairs nebaidās būt zvērs, pat lepojās. beidzot nav neviena, kam viņš justos parādā, nav pienākumu ir tikai iespējas. pilna dvēsele prieka. esmu pilna kā jūra un varbūt labi vien ir, ka neviena nav šobrīd blakus, citādi nāktos pieredzēt šo vājprātu.