ja gaujas kafejnīcā pie letes aizmigušiem dredaiņiem par katru reizi nogriež vienu dredu un piekarina skalpu plauktiņā, tad es drīz vien varēšu ik rītu piepīt jaunu drediņu rūdolfa cilvēkēdāju prikida svārciņos. vai arī tomēr piepīt atpakaļ pie pakauša.

p.s. kā jau kārtīga māte - neirastēniķe, es to lopu par rūdolfu, t.i. pilnā vārdā saucu tikai tad, kad esmu dusmīga. un tas izklausās diezgan šausmīgi - rrrrūdolf!