arvien biežāk iedomājos, ka tomēr vajadzētu nopeilēt un piefrendēt kādus inčīgus cibiņus, kas sirgst ar tādu pašu nakstputnību kā es, lai ir svaiga lasāmviela tajās garajās naktīs. a to visi pārsvarā tādi, kas ceļas no rītiem, iet uz darbu un tur pukst, pukst, pukst, pukst. tad, izpukstējušies, pieklust. tad ap (viņu) pusdienlaiku es svempjos augšā un man ir daudz ko lasīt, bet nu tad arī viss uzreiz, vienā lielā piegājienā. par vīkendiem nemaz nerunāsim. vispār zem katras kritikas. kas tad nu, neviens netorčī mājās pukstēdams, vai?

tikai tā peilēšanas padarīšana man galīgi neiet. mēdzu es nakts vidū, pašā ražīgākajā darba un atpūtas laikā, ielūrēt svaigāko pukstu listē, bet nekas tur manu aci nepiesien (nu labi, atskaitot vienu reizi, kad gandrīz novēlos no krēsla, zviedzot par kanjepe). zēr mast bī a rīzon tu grab jōr vecs, cinisks acs (c) jukums_trakums :)