jūtos lieliski, kaut gan esmu gulējusi kādas 3 stundas, pat no rīt iegādātais enerģijas dzēriens nav aiztikts, pat krūzite ar kūpošu kafiju nestāv blakus. nekā... bet sajūtas fatastiskas. šodien varētu kalnus gāzt, un ātri, ātri jādara, kamēr mironis nav atnācis pie manis un apēdis manu enerģiju.
    vakar secināju, ka atpūtu gan vajag, jo mana sirsniņa sāka aktīvi protestēt un nerimās krietnu brīdi. nav brīnums, ka vecenītei atkal radušies iebildumi. pati arī mierinu sevi ar domu, ka vēl nedaudz, bet mēs jau visi zinām, kas ir cerības...
   
p.s. bet šodien smaidam