Un, ja godīgi, man pietrūkst Dadzes... Grūti apzināties pārtraukto kontaktu. Visu laiku domāju, ka varbūt nebija nemaz tik traki, bet tajā pašā laikā zinu, ka, ja padzīvotu ilgāk kopā, viss būtu vēl drausmīgāk.
Mani laikam "atkausēja" pēdējā vēstule no viņas...Lai arī cik ļoti kaut kas nebūtu kā vajag, es tajā mēģināšu atrast ko labu...& man bail, ka aplauzīšos...Kā arī nezinu vai man to vairs vajag...Tgd meitēns arī ir tā teikt nobāzējies & nopietnāks palicis...& būtu jābūt labāk...
..kā arī komentārs par Cibas ierakstiem...es neticēju, ka viņa iedomāsies tos lasīt. Lai gan ko es mānu - daļa bija publiski..priekš viņas, lai viņa iedomātos interesēties vai kaut kā tā...

Varētu mēgināt ko runāt, bet...