es visu dzīvē daru pareizi un kārtīgi. jo atbildīga.
jo mazohiste. jo kontrolfrīks un darbaholiķe.
citiem vārdiem - nē, neesmu pareizā vienkārši citādāk nemāku - mīlu vairāk, jūtu līdzi vairāk, dodu vairāk, sāpu - vairāk. kā vidusmērs. :)


un noteikti tieši tāpēc kādu dienu pāragri (teiksim gados 40) nokritīšu ar insultu vai infarktu, vai trombu kaut kur asinsrites sistēmā.
bet šobrīd, šobrīd es jūtos labi. un šobrīd ar to pietiek.

smaids no vienas auss līdz otrai un pašrocīgi sarunāts rīt randiņš ar mammu pa veikaliem (!).
un vēl es aizvedīšu mammu uz teātri, tik jāizvēlas uz ko.

un ja viss būs labi un mums mazliet paveiksies, kā arī LCD un pārējiem dieviem un dzīvībām dievībām labpatiksies, tad kādu dienu manās kāzās (!) viņa arī būs līdzās.

P.S. jā, jā, zinu, ka teicu nekad neprecēties, bet ja nu gadās, ka paslīd kāja roka un sirds?! (ļoti retorisks jautājums un pēc kāzu sindroms droši vien :P)

P.P.S. un šodien nevienu ciemos negaidu. ;)

P.P.P.S. eju pakaļ produktiem, rīt mājās būs saļanka!