Visu dienu esmu ļauna un ņirgājos par kolēģiem, sāku pati sevi biedēt.
Vienai kolēģei, kurai traumēta mugura un kura nevar pieliekties, tāpēc palūdza galda piederumus viņas vietā ielikt trauku mašīnā, atbildēju, ka nelikšu - gribu paskatīties, kā viņa rāpos! o_O
Otrai kolēģei, kas palūdza pirmajai (ar muguras problēmām) palīdzēt iesaiņot dz.d. ziedus un atjokoja, ka viņai gan daudz ziedu - iestarpināju, ka aha, kaut Tu kāju salaustu savus ziedus stiepjot (papildinājums kolēģes īdēšanai, tās pašas, ka - kāpēc man nav dz.d. un tik daudz ziedu).

nē, nu - mums ir ierasts šerpi jokot un visi zina, ka tie bija tikai joki, bet esmu droša, ka pamanīja arī atšķirību agresijā starp šodienu un parasti...

secinājums - šodien nekaitināt, nokodīšu galvu!