Visu vasaru tā mūsu iela varēja būt pilnīga miskaste, tak uz rudens pusi sākās cīņa par tīrību.
Cīnītājs par tīrību ir tas mehanizētais ielu slauķis, kas pasācis spietot pie mana loga piecos no rīta. Dikti šņāc, ziniet. Pirmajā reizē es pamodos no kaut kāda sapņa un lāgā neaptvēru, vatzehell, kas notiek, kāpēc citplanētieši grib nolaupīt tieši mani, ko es viņiem nodarīju, palīgā, palīgā!
Un tā tas turpinās nu jau kādu nedēļu, piecos no rīta šņācoša elles mašīna iztramda manu saldāko rīta pampienu.
Bet nav mākoņa bez sidraba maliņas. Pēc iztramdīšanas es iekrītu atpakaļ miegā un dabonu košus un interesantus sapņus, ar piedzīvojumiem un 3D efektiem. Taisni celties žēl, kad pēc kādas pusstundas iebrēcas mobilais.
Nekas, rīt ir sestdiena, varēšu šņākt un skatīties sapņus pēc sirds patikšanas. Man jau tagad miegs nāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}