Nezinu,es arī esmu tāda slimīga. Galva pulsē, kakls aizsmacis, nogurums.
Par talantiem runājot, tu esi talantīgs cilvēks, redz, pat to paspēji mistiskā veidā..

Es jau no pieciem vienkārši guļu un raudu, cik man ir slikti, un man nav zāļu, un nav arī spēka aiziet līdz kādai aptiekai.

Es rīt iebraukšu pēc rekomendāciju. Tiešām kauns prasīt, vai paskatījies.. Tev nevajag ievest kādu greifrūtu?

Neesmu apskatījusies, skatīšos rīt, kad tikšu mājās, ap kādiem diviem-trijiem, gan paspēšu.

Ak, tu manu peciņ...
Rīt tu mājās būsi pēc 19:00? Es, no darba braucot, varētu pa ceļam ieskriet pie tevis.

Būšu mājās, bet nu tu pati skaties, gribēsi vai negribēsi paciemoties, man rīt tā vai tā uz fakultāti jāiet, tā kā zāles un visu tādu būšu dabūjusi, ja nu tu lielajā ārstēšanas misijā gribēji braukt.

Gribēju, gribēju. :/
Nekas. Varbūt iešāpošu tāpat.

Nu iešāpo gan, sen neesmu savu mīļumiņu redzējusi.
Apsolos ne ar ko neaplipināt, rīt sadzeršos visu, ko aptiekā ieteiks, un būs labi.
Es taču beidzot sasilu, trīs stundas gulēju visos džemperos zem segas un salu nost.

Nu, tad tik jāuztraucas, vai mans diloņklepus ir lipīgs. Tā kā Ilzim nav, tad domāju, ka lipīgs nav. Bet nu jā. Visi tagad slimo.

Nekas, sadzirdīšu tevi ar karstu medcitronūdeni, varbūt bišku labāk kļūs, sapirkšu visko derīgu.

Man tik otrdien no rīta eksāmens.. :)

Nu man arī uz skolu jāiet, tā kā neko ilgu jau nerīkosim. Vai arī vari palikt gulēt pie manis. :P

Ar Pūkiju, ja?

Jā, jā, Pūkijs vienmēr ir dabūjams. :) Un liekā zobbirstīte arī joprojām nelietota. :)

Skan gluži kā piedāvāšanās.. :]

Nu ko jūs, vai tad es tā darītos. :P

Ak, nē taču. Kur man šitādas nepareizi samaitātas domas varēja gadīties?

Es arī nesaprotu, tev tikai nerātnības vien prātā.

Es zīnu. (Ar visu garumzīmi un ķiķināšu pēc tam.)

Draiskule, nu. :P

To esi arī zīnu. (Tas pats, kas iepriekš.)

Starp citu, es sev esmu nodabūjusi temperatūru nost, yo.

Tas labi. Es lepojos ar tevi, meit.

Es arī. Un bez zālēm, bez tējām, bez citroniem un bez medus. Skvī. Galva vēl tikai sāp, bet gan pāries. Un nelabā dūša, šķiet, arī ir prom, visu dienu neko nevarēju ieēst, tikai kādus sešus mandarīnus.

Baigi, jā. Man te vecāki 3 dienas stūķēja iekšā visādas zāles un tējas, un medmaizes, lai tiktu galā ar manu klepu.

Man jau mamma solījās rīt ciemos braukt, bet kā par laimi izdevās atrunāt.