P lielākoties joprojām tikai ieknābā, bet man sāk beigties enerģija un arī pacietība viņai atteikt un nodarbināt ar ko citu.

Svētdien dažas "kolēģes" mani "iepriecināja" - bērni ēst sākuši ap 2 gadu vecumu. Vienai bijis īpaši "veiksmīgs" gadījums - pat mātei visu dienu esot darbā, bērns mēnešiem ilgi vienalga pa dienu neēda un pārtika no mammas, kad viņa bija mājās. Pizģec.
Tikko ar tādu pašu neatlaidību, kādu izmantoju zobu tīrīšanai, iebaroju nepilnu tējkaroti saldas bēbjputras. Bet tā nevar, tas čakarē mūsu attiecības un viņas attiecības ar ēdienu.
Es esmu pret bezierunu paklausību.

M ēšanas lietas arī sačakarētas saknē, un pagaidām man nav risinājums. Šorīt uz BD nesu brokastīm omleti - brokastīs vārīta ola, bet viņa "neēd dzeltenumu". Un launagam ābolkūku - launagā kukurūzas pārslas ar pienu, bet pārslas, redz, nepatīkot. Grāvis kļūst arvien dziļāks...

M raksta (drukā) teikumus.
P lien gultā, velk sev virsū segu, galvu liek uz spilvena un tēlo, ka guļ.
A vakar cītīgi slimoja, šodien jau uz darbu.
Bet es sēžu ar sguščonkas bundžu un neko aktīvi negribu.

ripp, pie mums ir palikusi lacīte. Un M par puzlēm sajūsmā, viņa pužļu likšanā galīga iesācēja, viņas līmenim šīs "sīču" puzles ir izaicinājums :D. Un PALDIES!