Pegijas · Lī · interjers

Kad nāk runājamais ārā, nekad nav iekšā vispirms literatūrā pārbaudīt, tāpēc varbūt kļūdos sacīdams, ka pastāv Garūtas leģendārā darba pirmatskaņojuma ieraksts Reitera kora izpildījumā no 43. gada (?) Vecajā Ģertrūdes baznīcā, un tam cauri dzirdams bumbošanas troksnis vai uzlidojums, vai kāpurķēžu klanda. (Vai arī tikai nākamgad atskaņoja, jo tad taču krievi pār juglu nāca.) Bet varbūt ka es jaucu, un to fona troksni, ja tāds ierakstā vispār ir (un ja tāds ieraksts vispār ir), radīja tūkstošu pūlis, kas koncertu klausījies uz ielas ap baznīcu, kā runā. Vai arī es jaucu un kāpurķēžu klandu var dzirdēt Reitera kora jubilejas koncerta ierakstā no 40. gada 17. jūnija Doma baznīcā (cauri Helmera Pavasara satriecoši aizkustinošās Prelūdijas pirmatskaņojumam), bet arī par to neesmu drošs, ka tāds ieraksts pastāv, taču faktiski neitrālo Pavasara vokalīzi nekad vairs neesmu varējis dziedāt bez kamola kaklā, uzzinot, ka tieši tik traģiskā datumā Prelūdija tur pirmatskaņota, un tajā dienā 15. maija laukumā tiešām stāvējuši tanki (ir taču bilde, vai arī es kaut ko jaucu nepārbaudījis). Ar seniem ierakstiem un to fona trokšņiem vispār ir interesanti. Ir tāda leģenda, ka ik pa laikam dažādos Rīgas muzejos iegriežoties kāds onkulītis un mēģinot nopārdot Raiņa balss audioierakstu no divdesmitajiem gadiem. Muzeji tad katrreiz atbildot, ka nav naudas, vai arī vispār onkulītim nenoticot, ka kas tāds iespējams, un trencot viņu prom. Vai arī es kaut ko jaucu.