karoč satrakojos. bet ko tad es darīšu? neko. augstākais aiziešu uz peldbaseinu vai trenažieru zāli, jo man apdrošināšana visu apmaksā. tā lūk viņi tev mūdienās gatavi visu darīt, maksāt un nodrošināt, lai tikai tu sēdi un strādā, raksti vai domā, piepildi viņu garlaicīgās avīzes un viņu garlaicīgās grāmatas un portālus ar savām autsaidera vīzijām, smadzeņu spazmām, domām un mokām, ar spēju samocīt visu pēdējo kas jebkuram ir vienkāršs un organisks, piepildi avīzes ar savu sāpīgo dzīvi, nopietnāko lietu pasaulē, pēc kuras beigām tev atsūta īsziņu ar tekstu "baigi forši pateici" un zelta apdrošināšanas polisi :
Comments
Ja tava nopietnā, supersvarīgā un sāpīgā dzīve vispār nevienam nebūtu vajadzīga, un neviens tev nerakstītu un zelta polises neliktu, un vispār neko, tad tu varētu kunkstēt.
Ot žira besišsa.
Ot žira besišsa.
(Reply to this) (Thread)