| |
[May. 10th, 2011|11:00 pm] |
|
puņķainu semi-romantisko filmu vietā dabūju bezgaumīgu komēdiju vārdā Walk Hard: The Dewey Cox. Protams, This is Spinal Tap ir sava žanra nepārspēta klasika un arī Walk Hard to pārspēt neizdodas, lai neteiktu, ka WH ir nereāls sūds pat sūdīgo komēdiju kategorijā (un tāpēc hillarious). Taču, tā kā galvenā varoņa sāga atgādināja Džonija Keša dienas un nedienas un Džonijs Kešs pēc manām domām ir lohs un pimpis (ar labu balsi, tiesa, bet tā sūrās, dzīvesgudrās personības dimansija man vnk rauj uz augšu), tad rezultātā bija neizsakāmi patīkami un dubultā uzjautrinoši skatīties visas tās muļķības, kas un kā tika izspēlētas attiecībā uz hard varoni, ņemot vērā, ka tās sakrita ar manu nu ļoti ļauno un nicīgo attieksmi pret JC (bet ko nedrīkst pārāk skaļi eksplicēt, jo apkārt ganās arī viņa tikpat sūrie fani) |
|
|
| Comments: |
Oi, beidz, Walk Hard ir foršs gabals. It īpaši sajūsmina absolūti izcili piemeklētais saundtreks. Čīzīgi, protams, bet tāds arī visam pasākumam punkts -- un atšķirībā no sūdīgām komēdijām ir tas prieks, ka tu joku saproti, nevis vienkārši zvaigā, jo tā ir tāda elementāra fizioloģiska reakcija.
no komēdijām, kurās parasti spēlē Vils Ferels vai Džons Railijs, ir redzētas arī spēcīgākas, kā arī pašas personiskā attieksme pret Kešu aizēno filmas neitrālu ievērtēšanu, bet, visādi citādi jā, pievienojos Tevis sacītajam.
Man gan patika. Mājās vēl tagad mēdzam dungot "I did a bad, bad thing. Cut my brother in half..." | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}