Zaļā vārna ir un paliek zaļā vārna

Man liekas, ka esmu nonācis pie secinājuma, ka dzīvē nav sarežģītu un negatīvu situāciju, ja viņām pieiet ar vēsu prātu. Laikam tas ir kas tāds ko es vēlētos apgūt pilnībā, vienkārši visu uztvert mazāk nopietni un ne tik dramatiski.
īpaši man liekas, ka tas ir raksturīgs cilvēkiem atrodoties attiecībās, ka mēs sīkumus sākam uztvert daudz personīgāk un nopietnāk. Laikam jau visvienkāršāk ir iziet no citu situācijas, jo kā tur bija ar to baļķa neredzēšanu savā acī. Nu, lūk, tagad ir nu tāds gadījums, kad jaunieši, kuri satiekas jau krietnus gadiņus divus ir saplānojuši, tā kā drīzāk pat vienkārši apsvēruši kopīgu vakara pavadi kino. Bet kā nu sanāk kā nu nē čalītis tomēr aizsprūk ar draugiem kaut kur. Un līdz ar to mazais apvainojums no meitenes puses, jo bija jau šo to izdomājusi, un vakariņas arī sagatavojusi. Man jau liekas, ka šī ir maksimāli klasiska situācija, bet ko nu es zinu...
Nu ,lūk, un trakākais ir tas, ka draudzene man tieši ir sievišķā puse šajā jautājumā, un es redzu un saprotu to aizvainojumu, bet saprotu arī čalīti. Com on, lai cik ļoti Tu nemīlētu otru personu tāpat gribās tādu draudzīgu pasēdēšanu un alus pamalkošanu. Nu, lūk, un man liekas, ka tik elementāri bez apvainojumiem var iziet no situācijas, zēniņam liekot pagatavot tagad vakariņas un jau pašam saplānot vakaru. Vienkārši, skaisti un eleganti.
Nu kā jau minēju par citiem spriest vienmēr vieglāk.
bet galvenais liekas tas, ka visus konfliktus īpaši jau attiecībās var atrisināt tā jauki un mierīgi. Tikai laikam mūsu cilvēciskā daba liek to visu pavērst kaut kā savādāk. Nu, lūk, te arī laikam rodas, ka attiecības ir kompromisu māksla. Bet es laikam pēc būtības neesmu kompromisu cilvēks.
Eh, bet tikai vispārīgi iekšpusēji ārpusīgs secinājums, ka lieku reizi viss ir vienkārši, un mēs paši tikai visu sarežģījam. Vispār secinu, ka vajag visu nesarežģīt un turpmāk būt atvērtām visām iespējām. Galu galā dzīvojam tikai vienu reiz!