Božena Chodunska

Es vēl nepateicu, ka brīvdienās es krāsoju dārza mājiņu. Zaļu. Un Meita II , mazā Agņeška Chodunskas jaunkundze izpildījās cirslīgi. Apgāza krāsas paleti sev uz kājām. Un tādā kārtā man tagad ir iezaļš bērns. Bērns brēca un sacīja, ka negribot visu mūžu būt Šreks un bažījās, ka nepietiks krāsas mājai. Un mēs centāmies viņu notīrīt, cik iespējams, kamēr neizbeidzās visi šķīdinātāji un centāmies saglabāt nopietnus ģīmjus, lai nesāktu vārtīties pa zemi no zviegšanas. (Slikta māte, slikta māsa! Fui!) Palika tāds maigs, vārs zaļums, kā pirmajiem bērzu pumpuriem apmēram.