| kāda cita cirslīšstāsts |
[May. 29th, 2013|11:45 am] |
Pavēls vakars birojā. Blakus telpā aizkavējies bariņš ļaužu, kuri pulcējušies uz tematisku pasākumu ar nosaukumu "Bāriņa tukšošana un ne tikai".
Nopīkst durvju zvans.
Pieeju, atveru. Tur stāv dusmīgs virietis ar piestūķētu portfeli, tērpts uzvalciņā, kurš ir manāmi viņam pa lielu.
Viņš pat nepaskatījās uz mani, nesasveicinoties paspērās garām un pa tiešo devās skaļo smieklu un sarunu virzienā.
Sekoju.
Viņš uzgāja pie viesiem. Visi apklusa.
Dusmīgais vīriņš astāvēja pāris sekundes telpas vidū apstulbis, pagriezās un tāpat, ne vārda vārda neteicis, pagriezās skriešanai prom.
Gribēja atraut ārdurvis, lai turpinātu skrējienu, bet atsitās pret tām, jo slēdzene ta automātiska.
Pagriezu slēdzeni un atvēru durvis.
Un aizvēru. |
|
|
