|
Janvāris 25., 2006
16:27
Kā es vakar raudāju.. ne par ko. vnk uznāca lielā skumja, sēdēju, lasīju grāmatu un sāku raudāt. Pirmo reizi mūžā gribējās raudāt balsī. bet es nemāku. un vēl gribējās mācēt kādu gaudu dziesmu, nu tās kuras izraud tad, kad dikti slikti. Nezinu kas man uznāca. Sēdēju gultā, raudāju un domāju, lai tas viss, kas manī ir labais (un kurš acīmredzot ir kkur aizklīdis, ja jau man ir tik slikti) palīdz kādam, kuram ir šobrīd ļoti ļoti slikti.
Vēl vakar lasīju sakopētos pētījumu rakstus - un nespēju tiem darbiem atrast jēgu.. stulbi kkā.. ir dafiga pētījumi, bet kāds labums no tiem rezultātiem (ja neskaita, ka more in depth research is required?)
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
