Shelly -

Jan. 3rd, 2006

03:16 pm

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Sēdēdams Eikrīds prātoja - tēva dzēlīgajiem vārdiem kļūstot par attālu sanoņu -, vai viņa mēmums ir nepieciešamais nosacījums, lai uztvertu Dieva vārdus. Viņš domāja par debesīm un prātoja, vai arī tur viņš būs mēms. Viņš nodrebēja. Viņš prātoja, vai Dievs vispār dzird viņa klusos pātarus un lūgumus un, ja Viņš dzird, kā skan viņa balss? Vai viņš bubina kā Pā? Vai šņāc un rēc kā Mā? Viņš prātoja, kamēr viņu ietina iemidzinoša tumsa.
Viņš sapņoja, ka ir rēgs, kas lēnām kustas caur tumšām izlocītām netaisnības šaurajām ieliņām.

(5 comments | Leave a comment)

Comments:

From:[info]dzeina
Date:January 3rd, 2006 - 03:07 pm
(Link)
kāpēc Tu man šito atgādināji
es jau svētlaimīgi nolēmu, ka mājās vairs nav nevienas neizlasītas grāmatas
(Reply to this)
From:[info]krasais
Date:January 3rd, 2006 - 03:13 pm
(Link)
kārtējais nīkulis-varonis vai:)
(Reply to this) (Thread)
[User Picture]
From:[info]shelly
Date:January 3rd, 2006 - 03:15 pm
(Link)
Nu, nez.
(Reply to this) (Parent)
[User Picture]
From:[info]aabols
Date:January 3rd, 2006 - 03:38 pm
(Link)
nu naaviigi laba graamata
(Reply to this)
From:[info]
Date:January 3rd, 2006 - 04:27 pm
(Link)
man prieks, ka tev patiik.
(Reply to this)