Shelly - Post a comment

shelly

03:16 pm

Sēdēdams Eikrīds prātoja - tēva dzēlīgajiem vārdiem kļūstot par attālu sanoņu -, vai viņa mēmums ir nepieciešamais nosacījums, lai uztvertu Dieva vārdus. Viņš domāja par debesīm un prātoja, vai arī tur viņš būs mēms. Viņš nodrebēja. Viņš prātoja, vai Dievs vispār dzird viņa klusos pātarus un lūgumus un, ja Viņš dzird, kā skan viņa balss? Vai viņš bubina kā Pā? Vai šņāc un rēc kā Mā? Viņš prātoja, kamēr viņu ietina iemidzinoša tumsa.
Viņš sapņoja, ka ir rēgs, kas lēnām kustas caur tumšām izlocītām netaisnības šaurajām ieliņām.