| Aug. 6th, 2008 01:35 pm redzi, esiņ un neesiņ.
man kaut kā, neatkarīgi no tā, cik joka vai nejoka līmenī, drausmīgi tracina tas, ka sieviete, kurai otra sieviete ir nodarījusi kaut ko, viņai atdara, nodēvējot šamējo par resnu govi vai jebkā citādi piesienoties izskatam. it kā no resnuma, lielā deguna vai vienas kājas, kas īsāka par otru būtu nācis pāridarījums.
lai perfektie met pirmos akmeņus.
no otras puses, man nudien nav problēmu dusmās paziņot, ka kādam ar galvu kaut kas nav kārtībā, bet šitādi prastie spērieni zem jostasvietas... pē.
viegli nolasīt kompleksus cilvēkiem i no tekstiem, i no skata. un, cik esmu redzējusi, ka vīrieši tīši pazemo sievietes, izmantojot šo pašu metodi, tik esmu piecēlusies un pateikusi vīrietim visu, ko viņam vajadzētu, bet nekad neizdosies mainīt izskatā un prātā. un ja man tādā veidā izdevies kādu traumēt, tikai priecājos.
lai tāpat uzbruktu sievietei, domāju, ka viņai būtu jāizdara KAUT KAS. reti, reti pretīgs.
izmantot savu izskatu kā trumpi, reizēm jauka, reizēm netīkama, bet dzīves patiesība. izmantot otra izskatu kā ieroci pret viņu pašu. nožēlojami.
šis nu reiz ir apgalvojums, kur man neviens nepierādīs, ka man nav taisnība. 4 comments - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}