gribas brutāli lamāties, kaut gan parasti to nemēdzu darīt.nu, ko tu no manis gribi?? visu laiku kaut kas nepatīk, nav kārtībā, sazin vēl kas! bļā-ā!! lūk, nezinu vairs, ko darīt, pamazām viss tas sāk kļūt vienaldzīgs. Ja nevajag- pakaļ neskriešu! un viss!

Bet vakar pēc korn galīgi jumts aizbrauca, skrēju, ārdījos, bļaustījos absolūtā vienaldzībā par visiem pārējiem, atkal sajutos brīva, laimīga, tāda, kā agrāk. Apnicis, apnicis, apnicis!