gribētos pabāzt ārā galvu no socializēšnās komas, bet baidos, ka tiklīdz pavēršu muti, no tās sāks velties ārā simtkāji, krupji, kāpuri un citi skaistumi, kas saģenerējušies pēc komunikācijas ar ārpasauli un realitātes apjēgšanu. tāpēc, lai nebūtu jādramatizē(precizāk, lai man nebūtu jālaiž ārā iekšā esošais tornādo/taifūns/vulkāns un pārējās katastrofas), mani mazie susļikiņi, sauss ned. nogales reports:
1) soļanka izvārīta
2) kekss izcepts
3) māja satīrīta
4) veļmašīna pašrocīgi pieslēgta
pie katra no punktiem padziļinātāk nekavēšos, citādi jāatgriežas pie depresīvas vispārināšanas un augstākminētā punkta par tornādō-vulkānō izpausmēm. laikam lieki pieminēt, ka es būtu vienkārši ideāla jūrnieka/tālbraucēja/mājās nekad neesošā vai vēl kā tur sieva, kas es netiecos būt, līdz ar to mazliet sāk besīt.

p.s. vannas istabas krāns tek, bet tam manas mazās manikirētās roķeles ir par vārgu - un ticiet man, es jau centos ar to tikt galā. tagad es varētu mazliet paraudāt.