Esot šeit, man vienmēr kaut kā zemapziņā ir licies, ka esmu no kaut kur perifērijā un tikai knapi nojaušu to visu, kas man paskrien garām esot šeit, tik tālu prom. Manas pasaules naba joprojām ir kaut kur citur. Un tagad vēl Justīnes zvans, ka piektdien bijusi pēdējā atvadīšanās no klasesbiedra. Tas ir tik sāpīgi.. |