| |
[22. Jul 2009|13:09] |
te ir tāds ērmots sarīkojums, ko varētu nodēvēt par rūdolfa ielas zēniem. tādi mazi blondi puiškāni, kas braukā apkārt uz improvizētiem bmx divriteņiem, bet daži uz tiem jaunmodīgajiem samokatiem. sestdien pēcpusdienā atbraukuši no jūŗas, nācām gar sētu zem zemitānu tilta, pa kuras šķirbām varēja redzēt autostāvvietu un arī mūsu dienvidsaules staros svilināto auto. pie latvijas balzama plašajiem vārtiem sīkie savu skrējienu sabremzēja un nostājās ar skatiem viens pret otru. viens no puikām, kas stāvēja pret mums ar muguru, saviem kondrātiem acīmredzot bija ko licis priekšā, uz ko viens cits, kura seja bija pavērsta pret mums, bet mēs jau bijām pienākuši tik tuvu, lai jebkas, ko viņš teiktu, būtu adresējams gandrīz vai arī mums, tādā izcili skaidrā un labi artikulētā izrunā atbildēja - Ej dirst! gluži kā kāds no RPP bērnu radioteātra zvaigznēm raidlugā par emīlu un berlīnes zēniem.
tikām viņiem garām un smējāmies ar kvkznu līdz pat mūsu nama durvīm, kāpjot augšā līdz 6. stāvam, kā arī vēl mājās esot.
vakar, savukārt nācām no centra kājām, nogājām gar pastu, jo vienam mūlāpam tīk ar mums sarakstīties tikai ierakstītām vēstulēm. uz barona pērnavas stūra atkal puišeļu bars - un šitas pats dirst sūtītājs pēkšņi no tā atdalās un, pienācis mums tuvāk, vaicā - vai jūs varētu, lūdzu, pateikt cik ir pulkstenis? |
|
|
