Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Bet rudens man joprojām riebjas. Par spīti kabačiem, vīnogām, sēnēm, baklažāniem, patisoniem, arbūziem, plūmēm, āboliem, bumbieriem, dzērvenēm, cidonijām, brūklenēm, pīlādžiem, kastaņiem un pirmajām sarkanajām lapām. Tās pelēkās debesis liek justies kā iekausētai svina kapsulā.
Un tagad laikam sāku izjust vasarā nenotikušā dienvidzemes brauciena trūkumu. Kaut arī nekad nenožēlošu, ka šovasar biju tieši šeit, kur biju un piedzīvoju tieši to, ko piedzīvoju. Kaut ko tieši tik maigu un lirisku, kā man jau sen pietrūka. Un ko meitieša cilvēkam laiku pa laikam vajag piedzīvot. Un, starp mums, te Cibā, runājot - arī puisieša cilvēkam. Citādi viņi top par gurdeni nīgriem nīkuļiem un nūģiem, kas identificējas ar Velbeka romānu varoņiem un īd par neiZzzzturamu metafiZzzzzzziskas izzzzZcelsmes smeldzzzZzzzi un neveiksmīgi mēģina izskatīties ciniski.
Jā, es tagad aizrāvos. Īstenībā - saulīti gribas. Tik vien.
  • saules zakjus tev aiz apkakles :-)
  • Mani glābj rudens puķes. Vasarās nav, izčākst un paliek nepamanītas. Bet rudenī puķes staro.
  • Uztver rudeni kā pirmo kūstošo lāsteku gaidīšanas svētkus. Vāciešiem ir tāds labs vārds - vorfreude - prieks pirms = gaidīšanas svētki. Tieši šī iemesla dēļ mīlu rudeni, jo zinu, ka būs pavasaris:) Pavasarī, īpaši maija beigās, kad pirmais ziedēšanas trakums noskrējis, uzmācas tādas milzīgas eksistenciālas skumjas, jau kopš skolas laikiem, - skaidri zinu, ka vasaras brīvdienas būs krietni vien par īsu:)
    • Nē, man tā gaidīšana ir par ilgu. Jau tagad abstinence, bet janvārī es vispār vemju asinis un esmu pārliecināta, ka saule nakad, nekad neatspīdēs.
Powered by Sviesta Ciba