Manas fobijas I

Posted on 2011.08.13 at 20:17
Es it kā šķietami esmu ekstraverts cilvēks un man nav problēmu kontaktēties ar svešiniekiem vai ar cilvēkiem vispār, bet ne sūda. Ne sūda. Ir situācijas kurās man ir neiedomājami grūti pārvarēt sevi. Viens piemērs ir attiecības. Labi, tagad ar Ž viss ir nedaudz savādāk arī tāpēc, ka dien dienā esmu tik tuvu viņa vecākiem, kuriem ir viņu atšķirīgā vācu mentalitāte un dzīves uztvere+sveša valsts/prakses uztraukumi, nogurums un vēl sazin kas. Tomēr problēmas melnraksts ir viens un tas pats visur, es neizrunājos ar cilvēkiem. Kad iet runa par problēmām, es no tām bēgu. Tādā tīri nordiskā stilā man vieglāk ir nozust/ielīst stūrī, kā skaidri un gaiši visu izrunāt. Un vislielākās problēmas jau rodas no tā, ka cilvēki par maz runā. Pārprot viens otra izteikumus, bet neko nedara, lai noskaidrotu visu kārtīgi, tā vietā apvainojas.

Un man joprojām ir bail kādreiz zvanīt kādā oficiālā jautājumā, kaut arī pirmo reizi pamudinājumu un pamācības no vecākiem šajā jautājumā saņēmu jau 5.klasē, kad zvanīju uz Ķīnas vēstniecību. Mainījies kopš tā laika nav nekas, pirms zvanu galvā vienmēr skan toreizējie ieteikumi, tad es kādas 100x sev atgādinu, ka pa galvu jau man neviens nesitīs un spiežu pogas. Vakar zvanīju uz International Court of Justice, lai pieteiktu darba ekskursiju un atkal piefiksēju sevi esot kaut kāda bailīga truša stāvoklī.

Man ir ar sevi daudz jāstrādā. +kā vispār ir tiem cilvēkiem, kuri ir patiešām intraverti pēc dabas. Murgs.
3 εїз εїз εїз  komentāri
|||   Tell A Friend

Comments:

[info]zivju_parstavis at 2011-08-13 22:03 (||||)
Es esmu izteikti intraverts. Bet pļāpāšana pa telefonu man kaut kā otrādi, nesagādā nekādas problēmas. Oficiāli vai ne, vienalga, galvenais apzināties whoos the boss un kuram ko vajag. Caur klausuli pa muti jau nevar iesist :D Nu tur milzīgas auditorijas priekšā stāvēt gan tā sūdīgāk varētu būt :) uztraukums noteikti.
(Atbilde.) (dfhbj ghj)
Lex
[info]adrastea at 2011-08-13 23:19 (||||)
Man auditorijas priekšā prezentēt nesagādā nekādas problēmas un man to patīk darīt, it īpaši, ja prezentēju viena un man ir iespēja izcelties/aizstāvēt/pamatot savu domu. Kad zvanu kādam, tad iestājas kaut kas dīvains. Es vēl domāju, ka varbūt man jāizstrādā kaut kādi standarta pieklājības teikumi runājot pa telefonu, citādi uz vietas man prātīgu sarunu sastādīt neizdodas.
(Atbilde.) (fghjmn jh) (dfhbj ghj)
(Anonymous) at 2011-08-18 16:56 (||||)
Es arī itkā esmu izteikti ekstraverta, ne sajūtu paušana, ne viedokļa aizstāvēšana vai domu izsacīšana lielāka vai mazāka ļaužu kopuma priekšā nesagādā ne mazākās problēmas, bet pa telefonu man ir neērti, bailīgi zvanīt pat tīri pazīstamiem cilvēkiem.
Un tad vēl daži brīži, kuros sajūtos tiktiktik intraverta, noslēgusies sevī un mazmazītiņa, ka nesaprotu, kā vispār ir jārunā ar cilvēkiem. Šādi brīži gan neuznāk, kad jāpārstāv savas domas, drīzāk tad, kad nonāku svešā vidē. Un arī galīgi ne vienmēr.
Mistika.Cilvēciskā mainība. :P

Madariņa
(Atbilde.) (fghjmn jh)
Previous Entry  Next Entry