Es esmu izteikti intraverts. Bet pļāpāšana pa telefonu man kaut kā otrādi, nesagādā nekādas problēmas. Oficiāli vai ne, vienalga, galvenais apzināties whoos the boss un kuram ko vajag. Caur klausuli pa muti jau nevar iesist :D Nu tur milzīgas auditorijas priekšā stāvēt gan tā sūdīgāk varētu būt :) uztraukums noteikti.
Man auditorijas priekšā prezentēt nesagādā nekādas problēmas un man to patīk darīt, it īpaši, ja prezentēju viena un man ir iespēja izcelties/aizstāvēt/pamatot savu domu. Kad zvanu kādam, tad iestājas kaut kas dīvains. Es vēl domāju, ka varbūt man jāizstrādā kaut kādi standarta pieklājības teikumi runājot pa telefonu, citādi uz vietas man prātīgu sarunu sastādīt neizdodas.
Es arī itkā esmu izteikti ekstraverta, ne sajūtu paušana, ne viedokļa aizstāvēšana vai domu izsacīšana lielāka vai mazāka ļaužu kopuma priekšā nesagādā ne mazākās problēmas, bet pa telefonu man ir neērti, bailīgi zvanīt pat tīri pazīstamiem cilvēkiem. Un tad vēl daži brīži, kuros sajūtos tiktiktik intraverta, noslēgusies sevī un mazmazītiņa, ka nesaprotu, kā vispār ir jārunā ar cilvēkiem. Šādi brīži gan neuznāk, kad jāpārstāv savas domas, drīzāk tad, kad nonāku svešā vidē. Un arī galīgi ne vienmēr. Mistika.Cilvēciskā mainība. :P
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Un tad vēl daži brīži, kuros sajūtos tiktiktik intraverta, noslēgusies sevī un mazmazītiņa, ka nesaprotu, kā vispār ir jārunā ar cilvēkiem. Šādi brīži gan neuznāk, kad jāpārstāv savas domas, drīzāk tad, kad nonāku svešā vidē. Un arī galīgi ne vienmēr.
Mistika.Cilvēciskā mainība. :P
Madariņa