| |
[24. Maijs 2009|13:06] |
vakar redzējām, kā izskatās mūsu vecā terase bez pīniju vainaga, kas to noēnoja karstās vasaras dienās, sākot ar 4iem pēcpusdienā. ēdām dažādas restētas gaļas, izdzērām pāris pudeles vīna. aprunājāmies ar ļaudīm, kar kuriem gluži savu brīvo laiku pavadīt nemēdzam. nebija ļauni, gluži otrādi.
bet tā neesošā pīnija - stiprināka gribu pēc iespējas ātrāk no šejienes doties prom. kaut arī no otras puses, tā nav gribēšana tikt uz latviju, bet vienkārši pēc pārmaiņām, turklāt, krietnā sajaukumā ar man piemītošo nepacietību un gaidītnespēju. pat ja mums garantēti būtu jāpārceļas uz olaines 6stāveni, es te dīšļātos kā suns, kurš vēro saimnieku apaunam mežā ejamos zābakus.
ā, mūs tač vakar izlika no tās mājas, kurā viesojāmies, un kurā bijām nodzīvojuši mūsu pirmos 2 romas gadus. kā tādus indrānu vecīšus, blie. detaļās neiedziļināšos, bet atzīšu, ka vakars ar to arī tapa sabojāts (kaut arī noteikti tas bija ne tā domāts), un es sapīku, nosolīdamies tur savu kāju vairs nespert. ir taču jābūt karakteriem mūsdienu bezprincipu realitātē.
vēl vakar es pastellēju jaunas brilles. klasiskās ray ban man tomēr diez ko nepiestāvēja. es neesmu te nekāda skatuves persōnība, ja. beigbeigās paņēmu kaut kādu bōringu, jo esmu pelēka pele, cielava, sila varde, slieka, kā arī pāvs un mērkaķis nenomoda stāvoklī, un tad jau man brilles nav vajadzīgas. |
|
|
