![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
citās ziņās, man te nāk virsū melnie un liekas,ka viss līdz acīm apnicis un,ka nekam nav jēgas un tādā garā, jūs jau ziniet.
tad nu laikam beidzot esmu gatava pieņemt piedāvājumu nestrādāt, tobiš vienojāmies par alternatīvu - strādāšu 3 dienas nedēļā, lai vismaz pāris dienas ir,kad varu pabūt viena,pirms saeju ķīselī no pārmērīgas komunikācijas un citiem pienākumiem (jā, nīkulīgā es).
nu, to mēs tā izdomājām. tagad tikai grūtākais- kā šo mesidžu nodeliverēt šefam....
tad nu laikam beidzot esmu gatava pieņemt piedāvājumu nestrādāt, tobiš vienojāmies par alternatīvu - strādāšu 3 dienas nedēļā, lai vismaz pāris dienas ir,kad varu pabūt viena,pirms saeju ķīselī no pārmērīgas komunikācijas un citiem pienākumiem (jā, nīkulīgā es).
nu, to mēs tā izdomājām. tagad tikai grūtākais- kā šo mesidžu nodeliverēt šefam....
Ja var atļauties nestrādāt, tad viennozīmīgi pat tās 3 darbadienas kādu brīdi šķitīs par daudz. Kaut kad jau atpūtīsies un būs atkal OK.
Es šitā samazināju slodzi sākumā uz 4ām dienām nedēļā, pēc tam uz 3. Un vēl 1 mēnesi strādāju no mājām. Vispār super.
Tagad esmu citur uz pilnu slodzi un klusībā sapņoju par mazāku.
Bet tagad arī īsti nevaru atļauties nestrādāt.