stundu stāvu domādama, vai uz rīgu braukt rīt pēcpusdienā tā labi laicīgi, vai pa galvu pa kaklu parīt no rīta. ja nu kāds akurāt vēlas manā kompānijā pavadīt rītdienas (tehniski jau šodienas) vakaru, turklāt var piedāvāt komfortablos apstākļos noskatīties francijas-šveices un brazīlijas-horvātijas spēles, atstāj ziņu.

bet vispār saspietojuši te dzimtajās ārēs kārkluvācieši trimdas latvieši nē bet nu tak tie kas tajās siltajās zemēs dzīvo. ne katru dienu pie lielveikala durvīm saskrienies ar prominentu cibiņu no megasitijas un pēc pusstundiņas saņem vēstulīti no ženēvā dzīvojoša bāliņa, ka vispār jau varētu saskrieties un čaju iedzert jā jā nutak tepat kuldīgā. vasara taču, tā viņi saka.

un tā kā pasaules futbola scēnā mani abzalūtie favorīti ir čehi, šodien bija par ko papriecāties. nu protams atskaitot to, ka barošam joprojām kāja čupā un viņš laukumā tā arī neizgāja. ceru, ka līdz spēlei ar ganu būs atkopies. bet izlases kopīgajiem skaistajiem 3 goliem par godu paklausīsimies kādu skaistu dziesmu čehu-amerikāņu dāmu vokālā kolektīva izpildījumā: klik un enjoj.