|
|
|
Februāris 3., 2005
10:40
The king is a man who can.
/Thomas Carlyle/
Tā jocīgi. Patiesībā es nemaz nemirstu no bada. Piemēram, tikko
aizņēmos naudu no brāļa un nopirku divus ābolus, mazo jogurtu, vienu
smilšu cepumu un saldo kartupeli. Bet ir tā nepierasti no divām
ēdienreizēm pēdējo ieturēt piecos pēcpusdienā. Drīzāk manu bada sajūtu
nosaka tas, ka maks ir tukšs, un ja man pēkšņi kaut ko sagribās, tad
atliek grabēt tālāk. Vot tā, un tagad man ir sajūta, ka esmu
pārēdusies. Vēderu spiež un liekas, ka tas smilšu cepums [smilšu mīklas cepums] būtu iesprūdis barības vadā un celtos uz augšu.
Draudzene šovakar dosies pie psihologa, pastāstīs pēc tam, kā viņai tur
gājis un tad mēs paštukosim - var tas dakteris kaut ko līdzēt vai
nevar. Man jau liekas, ka nevar, bet mans prāts, iespējams, ir galīgi
aptumšots šajā jautājumā.
Astoņpadsmit gadu vecumā būt ar tik sabojātu vienkāršu lietu uztveri,
ka jāmeklē psihologa palīdzība. Patiesībā man to noteikti vajadzēja
darīt jau sešpadsmit gados, bet kur nu. Cilvēks ir visvarens! varbūt
daži arī ir.
Kaut kāda beigu sajūta. Es cenšos padarīt tik daudz, it kā censtos
izmantot pēdējos mirkļus, kas man doti. Varētu padomāt, ka uz miršanas
gultas guļu. Bet dažkārt tiešām ir sajūta, ka nav vairs atlicis daudz.
Tomēr cilvēki parasti ar šito dzīvo ilgi. Tā ziņo pētījumi. izņēmuma
gadījumi nebija minēti.
Vakar nodevu skolotājai savu zinātniski pētniecisko. Pēc idejas,
pabeidzot darbu, man vajadzēja tapt veselai. Rezultāts ir pretējs. Viss
iet uz leju.
Varbūt Jums* to ir grūti saprast. Galvenais, nedomājiet, ka tā ir Jūsu* vaina, ka Jūs*
kaut kādā mērā būtu par to atbildīgi. Es. Es pati pieņemu lēmumu.
Pareizāk sakot, nevaru pretoties tam, ko izdomā smadzenes. Dažreiz man
paliek bail.
Tagad es turos. Esmu malacis. Es turos. Man gribas skriet uz vannasistabu, un, kā draudzene saka - peace
- bet es turos. Esmu malacis. Esmu malacis. Esmu malacis. Esmu malacis.
Esmu malacis. Esmu malacis. Esmu malacis. Esmu malacis. Esmu malacis.
Rules and models destroy genius and art.
/William Hezlit/
Garastāvoklis:: labs
Mūzika: High Contrast vs. FSOL - Papua New Guinea
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/166756/2500) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) tvarj |
|---|
| Date: | 3. Februāris 2005 - 11:01 |
|---|
| | | (Link) |
|
turies!
Jā, Tu esi visvisvis.., bet tikai neaizmirsti, ka drīksti atļauties arī būt vāja, drīksti nevarēt, to taču drīkst jebkurš cilvēks. (tas gan neattiecas uz vannasistabas variantu, bet attiecībā uz visu pārējo gan)
Par skolu es Tev varu pateikt tā - Tu dari daudz par daudz, jo no Tevis prasa daudz par daudz. 60% (vai pat vairāk) no tā, ko pašlaik bāz galvā ir priekš kaķiem, nopietni nu. Vidējā atzīme? Kuru tas interesē? Stājoties skolā Tev paprasīs centralizēto eksāmenus + vēl kādas nebūt pārrunas vai zīmēšanu/gleznošanu (LMA). (labi, jā, es saprotu, ka šobrīd tas noteikti galīgi nemierina, bet es taču, sasodīts, cenšos, tāpēc vai nu manis dēļ skaļā balsī monitoram pasaki: "Viss nokārtosies, Dina, kaut kad jau viss būs labi" vai arī gaudosim abas kopā no sērijas: "ak, es nabaga mazā nabadzīte :((" )
Es negribu teikt : savācies. Drīzāk labāk ielien karstā vannā un pēc tam kārtīgi izgulies. Tu taču to esi pelnījusi :*
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | f |
|---|
| Date: | 4. Februāris 2005 - 23:49 |
|---|
| | | (Link) |
|
:)* |
|
