janvaars 30., 2016
| 14:54 - jrt dzeja oi.
ja neskaita divus dzejoļus, tad superīga četru cilvēku vērošana, jo čivzelle iesaistījās dikti maz.
parasti no dzeju lasījumiem vai pirmajiem koncertiem atceros mazāk par trim fragmentiem, & šis diemzēl nav izņēmums.
mana vizuālā gaume arīdzan akceptēja skatuves iekārtojumu - septiņi dizainiski un krāsiski atšķirīgi krēsli, četri kubveida galdiņi ar grāmatām(3 galdi bija vienādi, ceturtajam bija papildus stabilitātes rāmis), krūmiņam ar znotiņu teju saskaņoti melnas vans teniskurpes, daži bija paņēmuši glītas&paprastas tējas krūzes, kas arī katram savā krāsā.
nezinu kādēļ, bet turpinu iztēloties, kas notiktos, ja grīdas seguma vietā būtu smilšukaste no keiša/kļaviņas izrādes. iespējams, ka forši, tikai aktjoriem galvassāpes. visticamākais.
7.5 vai 8, mājās izdomāšu. bet gribas vēl. un vēl.
|
Comments:
viņu ir forši skatīties vairākkārt, jo katru reizi ir pilnīgi citādāk
par šito arī domāju - cik labi un kuro reizi viņiem sanāk nevainīgi apjautāties "kuram šis bija?", "noskaiti lūdzu to bukovski par sniegu" un ķīvēties vai iekarst ar dzejas rindām.
sēdēt ar bloknotu rokās un izrakstīt citātus taču nav sliktais tonis?
esmu skatījusies kādas astoņas reizes un, lai gan ir dzejoļi kas ir tematiski sapārojušos un parasti izskan čupiņās, enīvei katrreiz ir pilnīgi cits kosmoss. to, kā izvēršas konkrētā izrāde ietekmē miljons faktori. |
|
|
|
Sviesta Ciba |