| Vēljoprojām ir labi |
[6. Mar 2006|20:22] |
Nu neesmu es rīta cilvēks un viss. Šodien cēlos 6.06 un stiberēju uz darbu, jo mana apburbuļojošā runa vēl nebija gatava. 10.20 bija runas sacīšanas laiks. Bet tāpat līdz 8.00 es nebiju pamodusies un apātiski vēroju monitoru un rullēju SC draugu listi. Nekā jau arī tur nebija.
Šoreiz es 105%-īgi izmantoju man atvēlēto laiku. Tas priecē. Klaji neviens necieņu pret mani neizrādīja.
Šodien 2 cilvēki (vispār jau vairāk, bet par visiem nepastāstīšu) pārsteidza.
Viens cilvēks jautāja, kāda jēga rakstīt bakalaura darbu un nedomāt par zinātnisko pienesumu. Es sacīju, ka mani kolēģi gandrīz visi tā dara (un kāpēc gan man pārpūlēties - to es nodomāju). Un tad tas cilvēks izteica pārliecību, ka viņam liekas, ka es pilnīgi noteikti varu kaut ko vērtīgu pienest. Ja man būtu ūsas, es smīnētu ūsās. A man nav. Ceru, ka pārāk klaji to nedarīju.
Otrs cilvēks man sacīja, ka mans uzdevums esot citus iedvesmot. Un no šī apgalvojumu es nespēju izpīpīpēt, vai tas cilvēks arī domā, ka man ir spēja iedvesmot. Ja man pašai būtu pārliecība, tad jau es to arī darītu.
Anyway. Esmu nogurusi, bet rīt ir tikšanās ar manu zinātnisko konsultantu, kurš šodien iedeva lielisku filozofisku rakstu krājumu (350 lpp), par kuru viņš rīt gribēs runāt. Kādas man ir iespējas?
Jā, un vēl - ir vairāki sveši (citu konfesiju) mācītāji, kas dusmojas uz mani. Nedaudz gribas zināt, kāpēc, bet laikam tomēr pati neuzprasīšos - eņģelis es neesmu.
Neglābjami salauzu datorkrēslu. Tagad domāju, vai man ir kādas patērētājtiesības, jo nepareizi es to krēslu nelietoju un tas salūza pēc pirmo 4 mēnešu lietošanas.
Iepirku 4 grāmatas - sen nebiju tik enerģiski darbojusies pa grāmatu veikalu. Beidzot būs man arī sava Triumfa arka.
Pateicoties labam cibiņam šodien dabūju baltās melleņu šokolādes.
Kopējā dienas bilance: pozitīva. Pat ļoti. |
|
|
