izlasīju un mani pārņēma tāds žēlums, ka fiziski sāp krūtīs, gribējās raudāt, bet tā teikt - iekšā ir, ārā nenāk!

ir cilvēki, kas ir pelnījuši,lai vi;nus pasaudzē, man žēl, ka es nevaru pārvilkt pāri viņu dzīvēm milzu lietussargu, kas tādus brīžus, ja ne padarīs par nebijušiem, tad vismaz amortizēs triecinu, lai nesalūzt. Katrs pa savam, bet ar laiku mēs visi salūztam vai norobežojamies.

ir lietas un cilvēki, par kuriem ceru, ka tas nekad nemainīses, ka mana attieksme pret viņiem nemainīsies un ka viņi vai es neizdarīs kādreiz kaut ko tādu, ka nāksies mainīties man vai manai uztverei par viņiem.