Nošu burtnīca - boredom's not a burden, anyone should bare

Jautājums, jo sevišķi šādā gadījumā - kāpēc izlikties?

Es parasti kluseeju, tad tie nabadzinji aizmuldas tik taalu, ka apjaush, cik gan ljoti vinji garlaiko, vai arii shie atrod liidzveertiigu sarunu biedru. Bet, jaa.. priekshtats par man visai biezhi paliek nepareizs.

Ā, nu jā, labāk Tev mocīties garlaicībā, vienlaicīgi domājot par to, kādi idioti ir pārējie. Nesaprotu - tā ir cieņa pret sevi vai tiem pārējiem?

visvairāk man nepatīk būt starp cilvēkiem, kas nāvīgi garlaiko ne tikai mani, bet arī paši sevi, un neko negrib tā labā darīt.

hmm, kā gan man pašai tas neienāca prātā?

Es vienmēr vairāk vai mazāk izliekos, ka man ir interesanti, jo, ja man ilgstoši jāatrodas tādu cilvēku sabiedrībā un jākomunicē ar viņiem, tad vismaz gribās, lai tā komunikācija būtu maksimāli patīkama, ne nāvīgi nogurdinoša. Es savā prātā tos cilvēkus padaru interesantus - iztēlojos kādas ir viņu patiesās dzīves vai piedēvēju viņiem neesošas īpašības un izfantazēju viņu dzīves stāstus un katru reizi, kad viņi ierunājas nedaudz ķiķinu - gan par sevi, gan viņiem. Protams, var jau arī vienkārši domāt par to kādi viņi izskatās kaili.

:)

izmēģini! būs interesanti un jutīsies kā karalis! :)

jāāā..