Šodien ārā ir silts.

Ejot pa Lāčplēša ielu pretī man lēnā gaitā devās vīrs. Uz gadiem zem 50. Viņam pienāca SMS. Vīrs izvelk telefonu, apskatās ziņu un šāk smaidīt. Nu ne jau bik vai kaut kā tā, bet riktīgi. Lūpu kaktiņu aksimāli pacēlušies uz augšu. Un ne jau uz sekundi. Ilgi. Vismaz kamēr es viņu redzēju. Kad nonācām viens otram pretī, vīrs pacēla galvu, ieskatījās man acīs un pasmaidīja vēl spēcīgāk un atkal pievērsās savam mob.tel. Ja no sākuma samulsu, tad pēc mirkļa jau pati staroju smaidā. Tas bija iedarbībi ;) Tā vīra smaids biaj tik dabisks, priecīgs un jā, pat laimīgs.
Lai arī jums šodien smaidi :)