tethys_

Cik gan bieži sastopamies ar sieviešu un arī vīriešu attieksmi, ka pie tā, ka viņiem neveicas attiecībās un atrast sev partneri, vainīgs tikai izskats, visbiežāk - liekais svars. Tad var uzsākt sevis žēlošanu par to, kas dabas dots un nedots, un arī uzsākt cīņu par "perfekta" auguma iegūšanu. Uzreiz ir vaina atrasta, ir rīcības plāns - diētas un treniņi (labākajā gadījumā), vai tikai diētas un apšaubāmi tievēšanas līdzekļi. Uzreiz mums ir atbilde un ir, ko vainot. Es nevienam nepatīku, jo esmu resna. Cik vienkārši, ha, ha.
Cik gan bieži tas novērš uzmanību no tā, kas patiesībā ir pie vainas - iekšēja tukšuma un citām dvēseles problēmām. Ir tik viegli visā vainot ķermeni un uzskatīt citus cilvēkus par tādiem materiālistiem, kam vajag tikai skaistu miesu.
Nu nav tā, ka tievums un pat skaistums nodrošina pāra atrašanu. Bieži tieši tās skaistās un tievās, un veiksmīgās paliek vienas, jo cilvēki pat vēl šodien tomēr vēl nav tik debili, lai pievērstu uzmanību tikai un vienīgi ķermeņa skaistumam. Viņas velta sevi visu skaista ķermeņa iegūšanai, bet iekšējā pasaule paliek novārtā. Protams, ka neko nevar atrast! Kurš tad grib kaut kādu ar diētām un kopumā - tikai savu ķermeni apsēstu cilvēku? Ja tu domā, ka tikai tavs ķermenis ir svarīgs, lai kāds tevi mīlētu, tad ko - tu arī mīlēsi mani tikai ķermeņa dēļ? Paldies par kūkām.
Cilvēki tomēr meklē kaut vai vienkārši sapratni, maigumu, pieķeršanos, ja arī ne kaut ko daudz dziļāku. Bet tomēr - dvēseli sev blakus. Jā, vēlams skaistā miesā, bet cilvēku, personību.
Kā var visu novelt tikai uz ķermeņa skaistumu? Kāpēc to uzskata par normālu?
Ir simtiem pierādījumu, ka skaistums un pareizs augums bieži nav nemaz vajadzīgi, lai atrastu mīlestību. Tomēr šīs muļķītes tam netic un pat nedomā strādāt ar savu iekšējo pasauli, tikai vaino ķermeņa nepilnības.
Jo tas ir tik sasodīti viegli... un... sekli. Un vēl vienkārši stulbi, jo nav nekādā sakarā ar īstenību.