visai briesmīgi ir atcerēties vienu mazu frāzīti no instrumentāla skaņdarba, bez sīkākiem paskaidrojumiem un variantiem, un tā kompulsīvi - nu vajag un viss un tūliņ un āmen baznīcā. tikai kas tas ir un kur tādu dabūt - vilksviņzin. tik vien kā tiririmm, tiririmm skan galvā.

te nu es liku lietā sievietes intuīciju, un tas attaisnojās. aptuveni piemetu, ka man varētu būt šī gabala remikss (kurā ir viss pārējais, atskaitot tieši to melodiju, kas man pielipa, turklāt es nespēju izskaidrot, kur būtu dzirdējusi oriģinālu) un novilku pirmo aizdomīgā mākslinieka albūmu, kas pagadījās pa rokai. un ir. tā dziesma man griežas jau kādu divdesmito reizi un es joprojām nevaru atdzerties.