Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

May. 11th, 2017 10:35 pm

pašķirstīju vecas bildes un secināju, ka spēju saredzēt drausmīgi skaistas lietas, bet neesmu spējusi uzlikt pareizos akcentus, izmest lieko. nodomāju, ka tagad spētu, caur tagadni fotošopēt šīs kļūdainās bildes, kas pašas apēd savu iespēju būt skaistām.

un tad noguruši nodomāju: ha-ha. kā tad. caur tagadnes prizmu izmainīt pagātni, of course you could.

4 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]iive
Date:May 11th, 2017 - 10:41 pm
(Link)
Nēnu... kļūt kompetentākam fotogrāfiskajā kompozīcijā, jo ir lielāka prakse ar kameru pie acs, jau nav gluži tas pats, kas ar lielu nokavējumu galvā iztēloties to asprātīgo atbildi, kuras pagātnē trūka.
From:[info]penny_lane
Date:May 11th, 2017 - 11:01 pm
(Link)
man tas viss saplūda vienā, jo fotogrāfija jau ir arī stāsts par laiku un brīdi. un tur nebija perfektas kompozīcijas, tur tas skaistums. tajos nulle laikos tas skaistums.
From:[info]iive
Date:May 11th, 2017 - 11:12 pm
(Link)
Ā, es zinu šito sajūtu. Gan par bildēm, gan par vārdiem, uz kuriem dalīšanās brīdī neviens neatsaucas, un atliek pie sevis nopūsties: "Tā ir. Mana skaistuma izpratne, manas intereses un domas, tas viss ir naivs un nekur neved." Un tad pēc laika paskaties vēlreiz, un tā doma vai tas interesantais elements tajā [plašākā nozīmē] tekstā nav tik viegli pamanāms, kā paša aizrautība likusi domāt.
From:[info]nistagms
Date:May 12th, 2017 - 09:12 am
(Link)
chillax, fotografē jaunas bildes, tagad saliksi tos akcentus