| Nu kas vēl, kas vēl? |
[Jan. 7th, 2008|01:53 am] |
| [ | mood |
| | Nu piedodiet, nenovaldījos. | ] |
| [ | music |
| | Contains spoilers! | ] |
Jāteic, pēdējo reizi šitik nokaitināts es jutos pēc filmas «21 grams».
Ar devīzi "labāk vēlāk, nekā vēlu", tika pieņemts absurds un neapdomīgs lēmums beidzot noskatīt savulaik garām palaisto «Babel». Tā iet, ka nepaklikājas pa imdb.com, noskaidrojot, kurš mudaks ir bijis pie šprices kino tapšanā.
Боже, какой страшный, всемогущий пиздец! Ignorējot jautājumus, kā diviem meksikāņiem iespējams netraucēti pārvest pār robežu divus amerikāņu bērnus, kāpēc slimnīcā var nokļūt ar ātrās palīdzības automašīnu, bet nevar ar policijas transportu (kā arī ar ko ievainotam cilvēkam vispār var palīdzēt blakus kvartālā stāvošs autobuss), kā aukle būtu paspējusi uz kāzām, ja Marokā nekas nebūtu noticis, un tamlīdzīgas lietas — nav līdz galam tad arī skaidrs, kāpēc helikopters tā arī neeksplodēja, kāpēc varonīgā blondīne pēc atveseļošanās neadoptēja mazliet tērēto dvieļgalvu puisīti, ļaujot visiem slīkt aizkustinājuma asarās par pašaizliedzīgo cietēju un kāpēc japāņu izmeklētāju nenosita no 31. stāva krītoša, plika meitenīte.
Un pats galvenais jautājums — par ko tad bija kino un kas mums no tā bija jāizloba?
Ипать, lai vai kas, bet kino ar devīzi "viss ir slikti, ko mēs varētu izdomāt tādu, lai būtu vēl sliktāk", spēj mani izvest no pacietības. Jo īpaši, ja manāma profesionāļa roka gan bildē gan pasniegšanas manierē, tikai pasniegts tiek kaut kāds prātam netverams sūds, kaut kas vēl jebanutāks par «Dejotāju tumsā», kur, kā likās, ir sasniegts potenciālais kataklizmu skaits uz runtime sekundi. "— Ir traģiski, viss ir nenormāli traģiski, bet vēl kaut kas trūkst. — OK, how'bout viņa būs arī akla?"
Varētu to uzskatīt par "kino par lūzeriem", bet par tiem Koeniem glaunākas filmas sanāk. Būtu pajāt, ja opuss nebūtu ar Pretenzijām un neprasītu divarpus stundas skatītāju jau tā ne pārāk garā mūža.
Tpu, bļaķ.
P.s. Bet varbūt tas tāpēc, ka ir divi cilvēku tipi, kas man krīt uz nerviem — idioti un histēriķi. A kino-ta par abiem! |
|
|
| Comments: |
Kas tad bija «21 grams» vainas?
Sākumā ļoti patika. Uz beigām es jau biju nokaitināts. Visu laiku Vattsa histēriski kliedz un puņķojas, Del Toro vienkārši klusi kaktiņā puņķojas, viss ir slikti, vsjem pizģec. Izgāju no zāles ar pārliecinošu sajūtu, ka mani наебали
atminu, ka par dejotāju t. man bija ļoooti līdzīgs spriedums (abs. miserablitātes koncentrācija uz lentas mm), taču nē, tur ir iespējams vēl sūnaināks kāzuss, kuru nezinkāpēc trīrs nav pats iedomājies: proti - tas viņas draugs - kas filmas beigās viņu supportē - varētu izrādīties kāds maniaks-izvarotājs patiesībā, un teiksim šis atklātos jau cietumā pie pēdējās tikšanās, kad sargi būtu smalkjūtīgi atstājuši viņus pēdējo reizi 2atā.
Jā, šitādu pavērsienu viš ir palaidis garām. Gan jau vēl kaut ko varēja piekabināt, noraut tur pēdējā brīdī pirkstus ar stanoku, nu mazums. A to par daudz atelpas brīžu, kad nekas slikts nenotiek.
dejotāja tumsā un it sevišķi elektriskā krēsla gaudulīgā epizode bija marasms, tomēr uzdot jautājumu par ko bija un kas bija jāizloba Bābelē varētu tikai t.s. "modernais ciniķis". | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}