Jūnijs 14., 2013
15:57 Vērojot cik ļoti meita satraucas, kad mūzikas skoliņā kāds priekšmets tik izmantots dažādos veidos, es sāku noticēt Montessori principam, ka katrai aktivitātei jābūt saviem instrumentiem. Intuītīvi man tas šķiet galīgi garām, es atbalstu daudzfunkcionālas lietas, bet skatoties, cik enerģiski meita rāda, ka ar riņķi ir jāstaigā apkārt nevis jākāpj tam virsu - varbūt mazam bērnam multifunkcionālisms ir par sarežģītu? Gan jau atkarīgs no mērķa.. Tikai prātoju.
|
Comments:
| From: | nastja |
Date: | 14. Jūnijs 2013 - 16:18 |
---|
| | imho | (Link) |
|
manuprāt 'katrai aktivitātei jābūt saviem instrumentiem' ir aprobežoti un bremzē iztēles veicināšanu. taču pilnīgi iespējams, ka iztēle ir jāattīsta vēlāk.
| From: | smille |
Date: | 15. Jūnijs 2013 - 13:15 |
---|
| | Re: imho | (Link) |
|
Es pieļauju, ka tam ir saistība ar kārtības izjūtu. Piem, M šobrīd ir ļoti svarīgi, lai visi vāciņi būtu uzlikti tur, kur jābūt. Ja man virtuvē ir palicis kkur mētājoties tas caurspīdīgais krējuma vāciņš, tad var pat nojukt pusdienas, kamēr saprotu ko viņa rāda uz nokrauto virsmu pie plīts un līdz asarām izmisīgi stāsta. Uz savām mantām viņai gan tāda kārtības sajūta nav : D Bet jā, man arī vienmēr šķitis, ka iztēle ir ļoti svarīga. Bet tā kārtība attiecas vairāk uz darbiņiem, kur viņa ir pamanījusi noteikumus un ļoti grib tos ievērot. |
|
|
|
Sviesta Ciba |