beidzot paņēmu (gandrīz pavisam) īstu brīvdienu, kaut arī darbi joprojām spiež. darbaļaudīm tomēr pienākas it kā nesankcionētas, bet tai pašā laikā ļoti sankcionētas globālas brīvdienas, lai varētu pievērsties slavenajiem dīvainajiem pasākumiem.
dīvainais pasākums 1 of 3 - kritiskā masiņa, par to vēl klope komentos nav beigusies.
dīvainais pasākums 2 of 3 - buržuāziskais marasms: marasma daļa nav man, ja nu vienīgi kā labs materiāls, pie kura piešvilpties ar garšīgo skābo sidru, bet šubr jaunā banda gan ir man, ļ. patīk. dziesma par šlāpinu bija lieliska, smieklīgie džingli arī, un vispār bija liels liels prieks klausīties. no runātājiem arī bija viens, kuru bija prieks klausīties. "kā (man te) stāstīja platons" joņevs, vienkārši stārs.
nu un dīvainais pasākums 3 of 3 - krogā un kompānijā skatīties futeni, turklāt nevis šādu tādu, bet kā liverpūle(s rezerves) mājās pagrūž fulhemai. kauns, jā, nekaisiet sāli, lūdzami, labāk ielejiet šampanieti.