Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par bērnību runājot

Viviana Zelizera (Zelizer 1981) ir teikusi, ka bērni mūsdienās (rietumu pasaulē) ir ekonomiski nevērtīgi, bet emocionāli nenovērtējami. Nevar gan tam īsti piekrist! Pirmkārt, laukos dzīvojošie bērni aizvien sniedz milzīgu darbaspēka (un tātad arī ekonomisku) atbalstu saviem vecākiem. Otrkārt, arī Bērnu tiesību un aizsardzības likumā vairāki punkti bērnu aizsardzībā ir patiesībā balstīti uz kāda labuma gūšanu valstiskā mērogā no šī bērna nākotnē. Piemēram, 4.pants nosaka, ka bērnu tiesības tiek aizsargātas ar mērķi, lai 1) bērnā veidotu un nostiprinātu sabiedrības interesēm atbilstošas vērtību orientācijas, 2) veidotu bērnu orientāciju uz ģimeni kā sabiedrības organizācijas pamatvērtību, 3) veidotu bērna orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu (Bērnu tiesību un aizsardzības likums 2000). Manuprāt, šie piemēri lieliski atspoguļo, ka arī bērnu tiesību aizsardzībā ir iekļauta ne tikai konkrētās sabiedrības vērtības, bet arī aprēķināta bērnu ekonomiskā vērtība viņiem pieaugot, proti, likums nodrošina bērna ne tikai kā individualitātes aizsardzību, bet arī bērna kā tautas, sabiedrības un valsts „sastāvdaļas” organisku iekļaušanos un funkcionēšanu pastāvošās iekārtas / sistēmas labā. Salīdzinoši ar agrāro kultūru vecāki no bērna negaida atpakaļ „labumus”, tomēr sabiedrība kopumā par ieguldījumu katrā bērnā nākotnē gaida no viņa atpakaļ labumu valstiskā mērogā (darbaspēku, nodokļu maksātāju utt.), ko var mērīt arī ekonomiski. Var teikt, ka valsts un bērna attiecības mūsdienās ir balstītas uz abpusēja labuma gūšanu.

/Bļanna Baklažanna/